neaizmirstules

etiopu sargs
Dienas vidū skrienu uz Jeruzālemes teātri cerībā, ka vēl ir atlikušas kādas biļetes uz iemīļoto Kibbutz Dance Company, kura dzimto valsti un kibucu apmeklē visai reti. Pēkšņi dzirdu, ka viens skaļi dzied etiopu dziesmas, bet laukumā pie teātra neviena nav. Tikai pieskrējusi pie kasēm ieraugu sargu, skaisti mellu un priecīgu. Viņš pārtrauc dziesmu (tā neesot etiopiešu, bet amhariešu valodā) un, izstiepis rādītājpirkstu un īkški, paspaida manu mugursomu kā bulciņu. Neatverot. Vakarā viņš sēž, barjeru ieskauts, pie pašas ielas. Mēs draudzīgi noburkšķam viens otram erev tov. Dziedošais apsargs apskata cilvēkus, kas dodas uz Rivkas Krounas auditoriju skatīties filmu par Kubu, un kārtīgi atver arī katru vismaziņātāko un spožāko teātra somiņu.

Pa dienu viņš slinko un dzied, pa vakariem strādā un atver muti vienam vienīgam jautājumam: "vai tev ir ierocis?" Ziniet, daļai ir.

Current Mood: quixotic