|
Februāris 12., 2009
01:54 - random ramblings
Varētu zobu atdot par kādu kolēģi, ar ko kopā iet šitam levelupam cauri, bet nu vienīgais kolēģveidīgais biedrs, kas man jebkad ir bijis, ir Robis, un tas nu tagad mācās zīmēt un atgūst iekavēto savas grupas sakarā tā vietā, lai lauzītos cauri nenormatīvu grozījumu tulkošanai. Un tā nu es ir viena, un tas mazliet dažreiz sakrīt uz nerviem. Lai gan tulks jau nekad nav bijusi diži sabiedriska vai grupveida profesija. Tādam jau pēc definīcijas paredzēts sēdēt augšā caurām naktīm ar pie monitora piekaltušiem acāboliem.
Jup, es ciešu no tā, ka man patīk mans darbs, man patīk mācīties to darīt arvien labāk un man nav neviena, ar ko par to parunāt. Ok, es reizēm uzplijos ar savām lingvistiskajām pārdomām un jautājumiem Mārtiņam, bet nu filologam tomēr citāds skats uz to pašu dienišķo latviešu valodu nekā tādam, kam strikti jāievēro literārās valodas normas.
Speaking of which, latviešu mēle noies pa burbuli un gūgle pārņems pasauli, ja eirolatviešu valoda kādreiz izspers soli no Briseles. Tā varbūt pilda savas nepārprotamības un viennozīmības funkcijas, bet nu izklausās pabriesmīgi un pliki. Un turklāt cieš sintakse, par leksiku pat nerunājot. Partikulas izzūd jau ikdienas valodā, kur nu vēl tik sterilos tulkojumos.
Man droši vien vēl ir daudz ko teikt, bet man nāk miegs.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |