|
[16. Mar 2005|15:15] |
[ | mūzika: |
| | The Sins Of Thy Beloved | ] | kur pazuud mana jauniiba.. kas ta par lietu... grumbas jau seja un mati ar nosirmot saak.. it ka jau pirmsgada atradu paris sirmus matus.. shodien atkal.. forshi
galu galaa.. pencioneeta naave, ko var gribet 8) |
|
|
Comments: |
neuztraucies, tas taču nāk no dabas
it ka jau neuztraucos... pat priecajos.. ka savos 17 gados sirmi mati jau atrodami.. isteniba jau pagajushogad paariti atradu.. laikam ka jau teicu to.
man atkal savos 17 atkal uztrauciens par muguru
nu man ir ostiohondroze.. vismaz bija.. it ka tagad labak esot... peldeshana un masaazha paliidz :)
Jap, to var tikai mūsdienu akcelerāti - jau jaunībā iegūt "vecuma kaites" :j
nja, tas pat ir smiekliigi
a varbuut tas nav sirmums? vai arii tev lielas sirdssaapes. shajaa sakaraa atceros vienu teikumu, kuru mums deva analizeet leksikologjijaa - tas skaitiijaas literaari nepareizi, bet smiekliigi gan, luuk: gadu sniegs rotaa pensioneetaas skolotaajas galvu (vai kka tamliidziigi):)))
sirdsaapju man ir daudz bijis un it kaa ir laikam.. nee tagad jau tas ir apjukums kaa mineju ieprieksh.. ;) btw tas teiciens labs :D | |