24. Septembris 2011

• 24.9.11 16:55
• Es tiešām raudu, kas tās bļeģ pa attiecībām, kad neredzi otru cilvēku un ka viņš vēl gatavs paņemt brīvdienas, lai pie drauga uz citu valsti aizbrauktu, bāc nu jau pusotrs mēnesis ir pagājis, ka neesmu redzējušies, bet tur tāda pohujistiska attieksme. Tas man uzdzen asaras ne pajokam. Nu jau kretinē tas mani ārā.
• 5 rakstair doma

• 24.9.11 17:00
• Es zinu, kas ir manas depresijas iemesls. Tā ir vientulība. Tas ir tad, kad tu visu dari viens un to tā izjūtu iekāpjot gultā, kura ir nenormāli auksta.
• 2 rakstair doma

• 24.9.11 19:48
• Pierakstu šo jo negribu to nekad aizmirst. Viņš tikko uz mani bļāva, ka vairāk nevarot izturēt, ka pusgads pēdējais ir bijis ārprāts, ka visu laiku diršamies, bet man likās, ka tikai pēdējo nedēļu. Bāc kliedza jau nepajokam, kas priekš viņa ir ļoti neraksturīgi un teica, ka ja vēl kaut vienu reizi es tā izdarīšot tad viss. Nu laikam jau tiešām esmu uzkritusi viņam uz nerva. Bāc kurā brīdī no dzīvespriecīgās manis uzradās ši svešā es. Kura tik ļoti dara pāri mīļotajam cilvēkam. Es tagad ļoti baidos viņu pazaudēt es vienmēr esmu baidījusies viņu pazaudēt. Es viņam teicu, ka tas ir tāpēc, ka man ļoti, ļoti viņa pietrūkstas uz ko viņš man atbildēja, ka es viņam arī pietrūkstoties. Es teicu, ko ļoti mīlu viņu viņš man atbildēja, ka mīlot mani arī un es sapratu, ka to pusgadu tikai aiz mīlestības cilvēks bija spējis mani paciest, jo ja es viņam nebūtu vajadzīga viņš mani pasūtītu jau sen labi tālu. Es saku viņam lielu Paldies, ka viņš mani sapurināja. PALDIES TEV MĪĻAIS PAR TO! Laikam ar mani tiešām vajag nedaudz stingrāk ne tikai usi pusi.
• 2 rakstair doma