 |
 |
|
 |
 |
 |
 |
Nu fujfujfuj,preteklīgs sapnis bija.Pašās beigās no visa spēka gribēju sasaukt Gintu,tik nezkāpēc uz vārdu Jevgēnijs viņš neatsaucās:-( Sajūta tāda,ka tiešām skaļi būtu aurojusi un no tā pamodusies. Tagad no visiem pakšiem Bobs no Tvinpīkas rādās,pat zem segas.Es saprotu,ka iztēles auglis,bet no tā mazāk bail nepaliek:-( Man jau liekas,ka man paranoja un trauksmes sajūta mazliet piemīt. Atminos reiz,ka tiku pie spēcīga nomierinoša līdzekļa,uhh,ar 1/4 bij gana,lai sajustu mieru un nedomātu.Viņam toreiz vajadzēja 1nu veselu,lai iemigtu.
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
 |
|
 |
 |
 |
 |
Reiz, tālajā 2003.gadā, mizojot kopā kartupeļus ar džeku no Baltkrievijas, Andrejs man pajautāja vai man dzīvē ir mērķi un kādi.Es teicu, ka nav, viņš apmulsa, teica, ka tā nedrīkstot būt. Ir jācenšas. Tagad skatījos Madonnas klipu. Es gribētu kā viņā, ar visām perepētijām(vai man pašai to maz?). Jā. es gribu kā Madonna. Ja ir cilvēks ideāls, tad viņa. Stulbi, bet jā.
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
|
 |
|
 |