|
|
|
|
|
|
|
14padsmit dienu pavadītas Latvijā. Gribas atpakaļ, jo smaržas, garšas. Cilvēki gan pretīgi, bodē uzgrūžas, neviens neatvainojas. Vai tiešām UK ir laimes zeme? Te ir darbs, ienākumi. Bet... Nav betu ir tikai dzīve, un virziens, kurš izvēlēts/piedāvāts. Tupi, stulbi un nekas nekad vairs nebūs labi. Nekad nevajad mainīt valsti, kurā dzīvo. Jo atgriezties vairs nav kur, ir tikai saldsērīgas atmiņas.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nu šitādas brīvdienas NAV sen bijušas, tieši tāpēc es neeju ielās, jo tas nebeidzas labi :) Pārāk daudz alkohola, informācijas un stresu. Un es gribu jaunu kompi un fotoaparātu un statīvu un jā. Nopircīju biļeti uz LV, pusotrs gads nav būts LV. Neta baigi gribās, neta ko, reizēm uznāk home sickness. Kamēr tas pacans bija, bija man te kāds cilvēks, a šams mani uzmeta(ja kāds zin kā jājūtas kad mā vietā izvēlas 20gadus vecāku sievieti, pasakiet) žēl, bet gribās joprojām salauzt viņa degunu pret celi. Stāsts ne par to, gribēja mani salauzt, aplaizīju rētas nu i dzīvoju tālāk. Sūdainie zvēri!
Mūzika: gredzenpavēlnieksfonā
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
L.tikko mani nosauca par alkoholiķi, kad pateicu, ka, vēlos palikt viena un iemalkot un padomāt(lasīt, atpūstos no viņa). Man gribējās viņam pateikt:"Draudziņ, labi, ka Tu nezināji mani pirms gada, diviem...." Pārāk daudz kas noticies, nav bijis laika pārdomāt. Vajag padomāt, savākties, lai pēc tam mazāk sāpētu.
Mūzika: Dons - Tuksums
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|