|
Novembris 26., 2005
03:13 Nu, ja godīgi, tad man ir apnicis mētāties pa pasauli apkārt, kā tādam pazaudētam lietussargam. Nu cik tad var. Un jāaizmirst par zaudēto paradīzi. Un jāsāk viss no jauna gala. Jāmācās uzticēties vīriešiem, arī viņi ir cilvēki. Tikai cilvēki. Jāatver acis. Jāpieceļas. Jānoskurinās. Jābeidz sevi žēlot. Jāsāk sevi mīlēt. Jāaizmirst par bijušo. Nevajag salīdzināt. Nevajag. Pietiek. Un nevajag meklēt attaisnojumu tam, ka es nemāku dzīvot. Ir jāmācās no savām un citu kļūdām. Es atkal mācīšos mīlēt. Es centīšos nedomāt, bet just, sajust un izjust. Jā.
|
Comments:
Es arī zem šitā parakstos
nu neticu ka no citu kludam kaut ko iemacisies
kautko iemācīšos es vai kautko iemacīties vispār? šo to jau esmu iemācījusies arī no citu kļūdām, tā ka nav nemaz tik traki.
vispar tevi nepazistu
un ko tad no citiem esi macijusies?
nujaka nepazīsti. visu mācos no citiem. ka ne vienmēr vajag teikt, ko domā. ka kokam ir divi gali. ka pat ja tu tiec apēsts, tad arī tad tev ir divas izejas. ka meliem īsas kājas. ļoti daudz ko tādu. arī tīri sadzīviskas lietas. ka mērcei nevajag bērt pārāk daudz miltu klāt. ka nevajag bērt cukuru un sāli vienādos trauciņos. ka nevajag atstāt puķes vāzē uz mēnesi. tiesa gan, ne vienmēr es par to atceros. |
|
|
Sviesta Ciba |