|
|
|
Oktobris 23., 2005
12:55
es esmu mērija popinsa. man ir lietussargs košs jo gana, man ir iztēle, Viņam arī ir iztēle un viena kāja resnāka par otru, viņš kādreiz daudz sportoja, lēcīgs bija. vēl mums ir izvēle. stāstīju Rolandam, ka mīlu Viņu, ka Viņš mani gan nē. Rolands visu pārprata un jautāja Viņam, kāpēc es Viņu nemīlu. vēl Rolands jautāja kāpēc man tik īsi svārki un kāpēc es tik dīvaina esmu. vēl mēs runājām par visu. beigās Rolands uzsauca man piparmētru tēju, un es biju gatava pamest visu, pamest Rolandu ar tēju un doties ar Viņu cauri lietum uz Jupitera otro pavadoni. taču neaizgāju. man patīk kā viņš uz mani skatās, kad domā ka es jokoju par to mīlu. ja es būtu aizgājusi, tad jau man tas nebūtu nekāds joks vairs. es paliku. silts lietus lija cauri maniem matiem, tecēja pār seju un kutināja kaklu. es skatījos kā viņa muskuļotās kājas un spēcīgā drošā mugura pazūd starp tumsu un mitrajām kļavu lapām. viņš ir melns kaķis, kuru pamana tikai gaismā. es esmu mērija popinsa. mēs esam kā zivs un vellapēds. viņš ir mans rudens lietusvīrs.
Garastāvoklis:: lietus ir tikai manā galvā
Mūzika: tā pati Zemfira
|
Comments:
čau! piedod ka mēs neaizbraucām, bet gan jau tev tāpat bija ko darīt. izrādījās, man arī vaidzēja ātri plaitk vienai, es vairs nederēju itin nekam un tad ar Rotu braucām gulēt un kad aizgājām gulēt, es vairs nevarēju aizmigt. |
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}