|
Janvāris 17., 2013
18:06 šodien kādu stundu kopumā vizinājos ar atobusu pa pilsētu. tāda kā meditācija sanāca. gala secinājums ir tāds, ka nu jau krietni ilgu laiku esmu zaudējusi spēju patiesi mīlēt, un tur arī visas manas problēmas sākās. ir visas citas emocijas, kura vairāk, kura mazāk, bet mīlēt spēja pazudusi. sūdu būšana.
par labajām lietām- man tiešām paveicies ar dakteriem. viņiem visiem ir humora izjūta, šodien ar viens sasmīdināja mani līdz asarām, un dēļ tā man pazuda visi kreņķi par vēl ilgo ārstēšanas un rehabilitācijas procesu.
|
Comments:
ko ārstēsi un rehabilitēsi?
moins, kā tev izdevās salauzt elkoni? es jau saprotu, ka droši vien nebija tā, ka baigi centies, bet tomēr.. un kā tiec galā? kuru roku? cik ilgi ģipsis? nevaig ko palīdzēt?
:D elkoni salauzu aiz dusmām, sadusmojos un ātrumā kāpu pa slapjām trepēm, saslīdēju un elkons pagalam :) no tā man būs mācīties, ka dusmoties nav labi! ģipsis man nav, tādam lūzumam, kā šitais, ģipsi neliekot, jo tad roka pēc tam paliekot pavisam nekustīga. pastaigāju divas nedēļas ar iekārtu roku lakatiņā, tagad jāsāk kustināt un vingrināt. principā visu varu izdarīt, tikai iztaisnot vēl pavisam nē, baigi sāp. paldies, labprāt izmantotu palīdzību, bet visu varu pati, aizvakar nomazgāju pēdējos sakrātos netīros traukus un dzīvokli ar piekārtoju :) viss labi.
nu skaidrs, veseļojies, ko lai citu saka!!!
paldies :)
vakar noskatījos Trīs draugus- jāsaka "elkons pleca augstumā!"
nu, rums vienmēr palīdz :) |
|
|
Sviesta Ciba |