|
|
|
Augusts 31., 2005
beatrixe | 18:12 uznāca muļķie. jau kuro nakti pēc kārtas sapņos mani apciemo dažādi miruši cilvēki, visi viņi no manis kko grib. tad es pamostos. aizmiegu, pamstos, aizmiegu. no rīta pieceļos nogurusi. uz darbu netīk iet. un no rītdienas vispār nekā vairs nebūs, tikai un vienīgi strādāšana. sajūta tāda, ka mani kāds būtu piemānījis, pārdevis pēkšņi apstādināta reisa biļeti, es sēžu tai ļopenē, gaisā, ļopeni drusku šūpo, bet tā nekust ne uz priekšu ne atpakaļ. arī krist nekrīt. uzkārusies. sūdīga dūša. galva tā griežas, ka nevar paspēt noķert un pieturēt. tā es tur sēžu un gaidu nez ko. diez kad bij tas brīdis kad es apstājos un kļuvu garlaicīga pati sev? nez, varbūt vienkārši vajag to izpletni paņemt, kas tepat pa kreisi karājas, paņemt un izlekt?
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |