Dzīves teātris - Komentāri

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Augusts 31., 2005


[info]beatrixe18:12
uznāca muļķie. jau kuro nakti pēc kārtas sapņos mani apciemo dažādi miruši cilvēki, visi viņi no manis kko grib. tad es pamostos. aizmiegu, pamstos, aizmiegu. no rīta pieceļos nogurusi. uz darbu netīk iet. un no rītdienas vispār nekā vairs nebūs, tikai un vienīgi strādāšana. sajūta tāda, ka mani kāds būtu piemānījis, pārdevis pēkšņi apstādināta reisa biļeti, es sēžu tai ļopenē, gaisā, ļopeni drusku šūpo, bet tā nekust ne uz priekšu ne atpakaļ. arī krist nekrīt. uzkārusies. sūdīga dūša. galva tā griežas, ka nevar paspēt noķert un pieturēt. tā es tur sēžu un gaidu nez ko. diez kad bij tas brīdis kad es apstājos un kļuvu garlaicīga pati sev? nez, varbūt vienkārši vajag to izpletni paņemt, kas tepat pa kreisi karājas, paņemt un izlekt?

Read Comments

Reply


No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Esi modrs! Lietotājs ir ieslēdzis anonīmo komentētāju IP adrešu noglabāšanu..

> Go to Top
Sviesta Ciba