|
|
|
Maijs 15., 2011
21:52
paši trakākie vakari nedēļā ir svētdienas vakari. priekš manis.
pa nedēļu mani glāba darbs, ir jāiet, jādara, visi tie pienākumi un sīkumi, kas disciplinē un palīdz saņemties, jo kur tad es likšos, jādara un viss. pa vakariem klausos skaļu mūziku un ļoti cenšos nedomāt par sāpīgo.
un tad pienāk nedēļas nogale ar labiem draugiem un svešiem cilvēkiem, arī labiem.
vakarnakt, tā ap vieniem, vedu paziņu suni laukā, tāda bieza tumsa apkārt, retas laternas, pilnīgi svešs rajons, nekad tur nebiju bijusi. suns (iejūtīgs un sirsnīgs bulterjers) bija sailgojies pēc skriešanas, tā nu mēs abi skrējām pa pilsētu, ātri un bez mērķa. nē, mērķis tomēr bija, izskrieties un viss. tajā brīdī es jutos neizsakāmi labi. labi, ka suns zināja, kur mājas, jo es veiksmīgi pamanījos apmaldīties.
vēl vakar saņēmu komplimentus par prātu un manām zināšanām. un dabūju rādīt pasi, jo meitenes neticēja, ka esmu tik veca.
vispār, apkārt notiek tik daudz kas labs. tikai- kāpēc man ir tik skumji un nekas no prieka nepaliek ilgāk manī?
|
Comments:
tas pāries, es zinu. tās skumjas. |
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}