|
Maijs 6., 2011
15:38 zem manis dzīvo Anna Pavlovna, veca krievu tantīte. vienmēr laipna un sirsnīga. pie viņas ciemos nāk draudzene, kas divreiz sajaukusi stāvus un nejauši atnākusi pie manis. un tad dusmīga, domā, ka es Annu Pavlovnu esmu noslēpusi un negribu, lai viņas satiekas. Anna jau cik gadus baro klaiņojošos kaķus, kas dzīvo pie mūsu mājas. vāra putras un katru vakaru ap astoņiem nes to visu kaķiem. viņai pašai arī ir kaķi, to var pateikt pēc neciešamās smakas, kas nāk no viņas dzīvokļa, bet tas mani netraucē. vakar, kad nācu no veikala, satiku viņu kāpnēs. mēs satiekamies tikai kāpnēs un patiesībā esam pilnīgi sveši cilvēki, bet viņa ir mani aizkustinājusi. es neko par viņu nezinu un viņa par mani arī nē. un viņa mani saraudināja. viņas cilvēkmīlestība laikam ir neizmērojama. viņa uz mani tā mīļi paskatījās un pajautāja- miļenkaja, s taboi vsjo parjadok? ti takaja huģenkaja stala... viņa man atdeva atpakaļ kādu daļu no manas ticības labajam, šis vienkāršais cilvēks, ar savu labo sirdi. un man drusku kauns par sevi, ka esmu iekritusi sava egoisma lamatās un to vien varu, ka žēloties par to, ka neesmu šobrīd laimīga. ir daudz svarīgākas nodarbes par sevis žēlošanu. ir kas tāds, kas ir vairāk vērts par manu personu, un tas iedvesmo.
|
Comments:
es tev uzrakstīju vēstuli dr.lv.!
draudziņ, šito meiteni vajag aizvest krogu apgaitā
uz ko es arī esmu sataisījies! bet viņa ir izslēgusi tel.!!!!!! būs jazvana maratonam!!!!!
a maratons tēlo, ka nemāk latviski!
maratons tagad tēlo, ka ir apvainojies, jo es neļāvu kost sev rokā!
:)) vecais labais maratons |
|
|
Sviesta Ciba |