mūžīgā eiforija, kā tad, galējība galējībā. es gribu būt normāls zemes cilvēks, kas visu uztver mierīgi. eiforija nav laba, man liekas, labi ir būt mierīgam, es tagad esmu tāds hiperaktivizēts cilvēks, kas pavelk un pavelkas uz visu. bet tas laikam ir ceļš uz mieru, sākumā bezgalīgas skumjas un sāpes, pēc tam enerģijas hiperuzplūdi, varbūt kādreiz būs arī miers. bet Eldžik, ir viens, kas nekad nemainās un tas ir tas, ka es tevi cieši mīlu, draugs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es tā gribēju tevi šitādu atpakaļ, goda vārds. viss notiek tā, kā tam janotiek...:)

(Reply to this) (Parent)