|
Janvāris 22., 2009
11:44 pēc neskaitāmiem teātra kafenē pavadītiem vakariem un divu stundu gulēšanas vannā esmu sapratusi vienu lietu- viens no grūtākajiem pārbaudījumiem, ko jāiztur, ir tāds, ka cilvēks aptver, ka tas, kuru esi neapdomīgi atraidījis, ir tas, kuru patiesībā mīli un alksti pēc viņa visvairāk. nežēlīgi, bet paša roķelēm padarīts darbiņš. šovakar pēc kamēlijām sēdēju ar telefonu rokā, gribēju aizsūtīt Kādam ko labu, bet nespēju. kauns un bailes. un nevēlēšanās traucēt jaunā dzīvē. vēl es nupat dr.lv uzzināju, ka esmu bijusi neordināra un tāpēc tik ļoti patikusi puišiem skolas laikā. vēl uzzināju ka esmu vienīgā no pamatskolas klases 11 meitenēm, kam vēl nav vīra un bērna (es gan atļaušos par to neskumt). tādi pīrāgi. vēl es no sirds iesaku noskatīties Pīļu medības (nepatiesi sablamētajā) Liepājas teātrī.
|
Comments:
Gribu kaut ko dzirdēt par pīļu medībām :)
es gan tikai otro cēlienu iru redzējis
burvīga izrāde, burvīgs aktierdarbs un režija. un scenogrāfija arī. esmu drusku padzīvojusi padomju laikos, tā sagrieza visas iekšas riņķī ar atmiņām no tiem laikiem! izrāde skarba, bet patiesa. par dēmoniem, kas ieksā tiem, kas nokļuvuši ne tajā laikā un vietā, kur būtu jādzīvo. kaut gan- tādiem cilvēkiem, kā galvenais varonis (E. Dombrovskis) vispār dzīvē grūti vietu atrast. Nezinu, vai esi redzējusi "Par purna tiesu", bet man ļoti sasaucās, tas, ka tūlīt būs tas lielais un varenais, bet- notiek tā, kā notiek. 29. janvārī būs nākamā izrāde :)
vispār nesaprotu a čom ti, bet rīt piezvanīšu, paprasīšu.
eh, domā- es pati baigi saprotu? celuju!!! |
|
|
Sviesta Ciba |