|
Decembris 13., 2008
20:28 manas otrās mājas, manas mīļās mājas, kur esmu pavadījusi savas dzīves skaistos 10 gadus, kur esmu mācījusies dzīves pieredzi, mīlējusi un cietusi, guvusi un devusi, kur esmu ieguvusi brīnišķīgus draugus un pavadījusi neskaitāmus bohēmas apspīdētus vakarus, tās mājas nu vairs nepazīstu. meli, skaudība, intrigas un nesmukas runas pa kaktiem. aizdomu pilni skatieni, ļaunas mēles, apklušana sarunas vidū, kad iet kāds garām. neuzticība kolēģiem un pretīga pakaļā līšana lielajam bosam. būtu smieklīgi, ja vien tā vieta man nebūtu tik tuvu pie sirds. un man ļoti skumji.
|
Comments:
es ceru, ka tad, kad man tur būs jāievācās, tad viss jau būs norimies, ja vispār būs jaievācās.
es domāju, ka norimsies un pāries, tādas lietas ilgi nevar izdzīvot. jaunais lielais šefs esot bijis pie jums piektdien?
būt bija, bet pie mums nē, esot gribējis satikt pasniedzējus un dekānu un ko tur vēl. laikam baigi gribas inovācijas ieviest vai kkas tāds.
viņam tik ļoti nepatīk iepriekšējais šefs un tas, ko Ivars darījis, ka viņš tagad visiem līdzekļiem cenšas nobruģēt sev ceļu un Baltā Tēva- Teātra Glābēja statusu. lai to izdarītu, viņam pēc iespājas vairāk sūdu jāsameklē, ko it kā savākt aiz Ivara. sūdu jau nav, tāpēc tagad tie jāsadomā un aiz matiem jāpievelk klāt. viņš te kur bija izteicies, ka Ivars visu jūsu kursu esot samaitājis :( man patiešām ļoti žēl, ka viss tagad ir tā kā ir. gribētu ticēt, ka viss norimsies un pāries un atgriezīsies normālais teātra gars. bet viegli jau nebūs.
diez kaa muus var samaitaat? un kaa vinjsh zina, ka esam samaitaati, ja ne reizi muus nav saticis?
tur jau tā lieta. bet cilvēks cenšas un gan jau grib to labāko. es ceru, ka viņš apzinās savas darbības sekas un vēl es ceru, ka viņš aizmirsīs par personīgajiem aizvainojumiem vai ko nu tur, kas viņu grauž, un patiešām teātris viņam būs pirmajā vietā. |
|
|
Sviesta Ciba |