jā, pazīstami, ka kaķītis kļūst par dajebko; es mūsējo ar' par kumeliņu saukāju [par visko citu arī :D]

(Reply to this) (Thread)

:D kumeliņš laikam ir vissmieklīgākā no visām kaķīša personifikācijām. un kaķītis ir vislabākais no man pieejamajiem antidepresantiem. esmu laimīga par sevi, ka nenosieroju un Maratoniņu paņēmu pie sevis dzīvot (vai kā teiktu kaķītis- man jābūt priecīgai, ka viņš ir tik laipns un dzīvo pie manis).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet tas ir vāks, kā viņi iet - dik, dik, dik, dik, dik :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:D jā gan :)
vēl man vienmēr jāsmejas, kā viņš noguris elso un izbāž mēlīti, riktīgs cīņas zvēriņš.
šorīt mums bij atrakcija ar elektrizēšanos. kaķītis ieķērās mantiņā un es viņu pa grīdu drīkstēju slidināt, viņš tā saelektrizējās, ka spalviņas sprakšķēja! pats pērbijās un es gar zemi :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vēl ir smieklīgi, kad viņš nogāžas uz muguras, izstiepjas tā kā gara, spalvaina desa, izliecas & prasa - papaijā puncīti. Ja mēs ignorējam, tad purniņš ir krietni izbrīnīts & abižots :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, tā grimasīte ir labi iepazīta.
mēs ar kaķīti tagad esam kārtīgi pastrādājuši, iztīrījām virtuves skapīti, es no iekšpuses, viņš ar ķepiņu no ārpuses. paspēja arī ar mazgājamo ūdeni paspēlēties. bet vispār ar ūdeni viņam ar ir īpašas attiecības, viņam patīk vannā, vienreiz pieķēru peldam, bija nejauši iekritis, skatos- peld, ķepiņas kustās un nemaz nav izmisis, no tā secināju, ka patika :)

(Reply to this) (Parent)