izskrienu pāris reizes gadā. un pārējo laiku, ko šeit sēžu, nemaz vairs nedzirdu, ka klauvē. ja vispār vēl kāds klauvē, ja vispār kāds ir klauvējis.

(Reply to this) (Thread)

klauvē gan, pat skaļi. mani nebeidz izbrīnīt, cik ļoti var nedzirdēt, ja negrib neko dzirdēt. ar mani tā ir.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un neredzēt, ja nevēlas redzēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, tāpat kā ar jušanu un visu pārējo. nez, tas no vecuma, no pieredzes vai no gēniem?
(mana ome vienmēr saka, ka viņai feināka jaunība esot bijusi, nebijis ne gēnu, ne holesterīna...)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

(un tuvāk dabai, jā.)

tas no nezināšanas, bailēm, iedomām par dažādam lietām, no kurām tad tās nezinot arī gribas `aizsargāties`. un vēl tas var būt tāpēc, ka šī nākošā lieta, no kuras izvairamies, var dot jaunumus, izmaiņas dzīvē. pat ja tās ir pozitīvas, iesildītā vietiņa citreiz izliekas `mīļāka`.
citreiz tas jaunums ir tik niecīgs un spēcīgs reizē, ka var pacelt dzīvi jaunā līmenī, bet līdz ar to it kā sagraut to, kas pašlaik galvā stāv.

mazliet samežģīti, atvainojos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

šito tu labi pateici. no pārmaiņām šausmīgi bail.

(Reply to this) (Parent)