|
Jūlijs 15., 2008
14:26 es šodien iešu mājās laicīgi, ilgi gulēšu vannā, sadegšu sveces, paskatīšos kādu no savām iemīļotajām filmām varbūt, vai paklausīšos kādu iemīļotu mūziku, es nezinu. uzkrāsošu koši sarkanus nagus. es rīt uz Rīgu. man tas vēl no bērnības, Rīga man vienmēr sagādā pārdzīvojumus. tādus neizskaidrojamus, tādu drusku paniku, manas attiecības ar to pilsētu vēl nav noskaidrotas. es pēdējo reizi tur pirms kādiem diviem gadiem biju, lidosta jau neskaitās, vai ne. tad man vēl bija Viņš, no Miera ielas. tagad vairs nav, nav arī nekā cita. tagad esmu pieaugusi sieviete bez humora izjūtas, toties ar ļoti nopietnu attieksmi pret nenozīmīgām lietām.
|
Comments:
pie Mārīša nevajadzēs aiziet vakarā?
;) ja nu vien tev ļoti gribas viņu satikt, krustmāmiņ! es plānoju jau pa nakti būt atpakaļ, tā ka lielas vajadzības nav.
nu gribas jau gribas, bet es tad iešu, kad tu būs mājā, man jau vairs nav aclēgu :)
aclēgu jau es varu tev iedot!!!!, vai šovakar vai rītu no rīta (es vēl nezinu, cikos brauksim). es biju drusku nobijies, vai tas kaķis tev jau nav līdz brošai...
kaķis ir un paliek mīļš kaķis pat ja viņš dažreiz ir līdz brošai :)
ir tev k;ads brīvs brīdis šokar? varam saskrieties.
sešos eju uz zāli, tur ar visu ģērbšanos kādas divas stundas stabili....mājās ejot pieiešu pie tevis ap astoņiem? tev varbūt ir bildes ko rādīt un rota ar vrētu nākt, tipa tusiņš šovakar? :)
es nezinu vēl, uzzvaniet tad ap astoņiem man? bildes nav, jo Evai kkas ar fočiku, bet tusiņu varētu, es tikai nevaru pateikt, vai tai brīdī es būšu mājās, bet drošvien, ka jā :) es tagad eju pa lietiņām, pie kumpja vairs nebūšu... celuju!
Oi, johaidī,būtu man tādas sajūtas atrodoties Rīgā!
iedomājies, bija pamats tai paniciņai, satiku to puisi, pie kura braucu pirms diviem gadiem, abi izlikāmies, ka viens otru neredzem, bet visu laiku glūnējām viens uz otru. vispār jau dumji tā uzvesties manā vecumā, pieaudzis cilvēks taču, bet nevarēju sev neko padarīt. man viņš vēl jo projām ir svarīgs. |
|