vakardiena laikam ne man vienīgai ir bijusi tūdīga... pusi rīta pavadīju sēžot mājās un raudot, otro- kamēr saņēmos iziet no mājas. tad vēl tie (vienas draudzenes) centieni mani mierināt ar standartfrāzēm, ka neviens nav manu asaru vērts un gan jau viss pāries u.t.t, un tad vēl kaut kādas jogas pārgudrības, par kurām jēgas viņai maz, bet bārsta uz visām pusēm, tas mani sakaitināja.
tad atnācu darbā un kārtīgi par sevi izsmējos, paskatījos kaut kādas smieklīgas bildes, un sapratu, ka jāmeklē prieks. pašai jāmeklē. kā Tu saki- pamatakmens ir ielikts.

(Reply to this) (Parent)