|
|
|
Marts 5., 2008
19:59 bet, ja tā globāli skatās, tad tā parole, kas aizsargā manas iekšas, tā ir tik sasodīti vienkārša, ka neviens nav tik gudrs, lai spētu to atminēt.
|
Comments:
taa ir ar cilveekiem. viss tik sasodiiti vienkaarshi, visiem patiik tik sasodiiti sarezjgjiit.. un tad saakas..
cilvēks cilvēkam neuzlaužams kods. mēs visi esam tik sarežģīti vienkārši, un tai pat laikā katrs sev tik īpaši, ka dažreiz gribas saķert galvu un mukt mežā. bet vispār es cilvēkus mīlu. tas tikai tā, šodien.
arī citrei cilvēkums mīlu. šodien ir diezgan vienalga. bet tomēr pagaidām pozītīvi. redzēs, kas būs, kad aizdošos uz darbu.
es atnācu uz darbu, visu sabojāju. manā darbā cilvēkiem ļoti patīk par mani ļauni aiz muguras runāt, kā izrādās.
aiz savas muguras ko runājam pēdējo reizi manīju ļotiļoti sen. varbūt tagad vienkārši neredzu. bet, kad pirms vairākiem gadiem vasaras brīvlaikā piestrādāju veikalā un paskatījos kā tur tiek runāts aiz mugurām visiem-par visu-visādi-bez izņēmumiem .. labi, ka vairs veikalā nestrādāju. man pietika 2,5 mēn.
varbūt jāmaina nost? |
|
|
|
|
Sviesta Ciba |