šis ceļš nekad nebeigsies, mainos es un mainās cilvēki man apkārt. uz jūtīgajiem svariem jānosver, kurā brīdī svarīgi ir justies labi pašam, un kurā- pats jūties labi, ja citi tev apkārt jūtas labi, un kurā brīdī ir tik nelabi, ka apkārtējo labums liek justies vēl nelabāk. traks var palikt... jāmācās, jāparcieš. caur ciešanām uz piedošanu un zināšanām (nu, kaut kā tā).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pēdējais teikums no tevis ir tieši tā, kā es biju to domājusi - ceļš no ciešanām uz piedošanu un zināšanām. Zināšanas rodas mācoties dzīves skolā - tās kā dzīvot.

Jānosver drīzāk tas kā izolēties no citu dzīves, lai neizolētos pavisam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vot vot!!!! tā, lai gala beigās nekļūtu par baigo īgņu- vientuļnieku, cenšoties sevi pasargāt no visām zināšanām, tātad arī no ciešanām.

nu, un tagad mudīgi pasmaidām :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:)

(Reply to this) (Parent)