man vienā no darbiem ir tāda kolēģe, kas vispār pēc dabas nespēj neko labu pateikt. un viņai ir tāds niķis mani vaktēt, un kad man nogadās kāda laža, tad šī srien pie vadības un žēlojas par mani... man šobrīd ir nenomāli smieklīgi par to visu, esmu pieradusi, bet sākumā staigāju noraudājusies... nezinu, tas ir neizskaidrojami, vai tā ir nelaimīgu cilvēku īpašība, vai viņa neprot ar savu iekšējo kaut kādu kreņķi tikt galā. bet es vienmēr cenšos viņai piedot. man pašai vieglāk.

(Reply to this) (Parent)