Dzīves teātris -

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Novembris 7., 2007

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
20:45
jo trakāk man iet, jo vairāk man dzīvot gribas. un pat patīk, vai zin ko, tādi brīnumi notikuši.

laužu jaunā skolnieka ledu. šķiet, šobrīd izdodas, kaut nu turpinātos pozitīvi. šodien, no skolas izejot, viņam izdevās mani aizkustināt. viņš pajautāja, kāda šokolāde man garšo, noskaidrojis, teica, ka nopirkšot un atnesīšot... nezinu, varbūt tas bija uzpirkšanas mēģinājums, bet man vienalga asaras saskrēja acīs.

vakar zvanīju opītim, viņam vārdadiena. tik daudz manī ir no viņa, viņš mani saprot un es viņu. paldies visiem Labajiem, ka man viņš tāds ir. tāpat arī mana ome. visas manas labās domas vienmēr ir ar viņiem, kā viņi tur divi vien, tajos laukos, veci, salīkuši un mīloši. malka jānes un lopiņi jāapkopj, opis bij uz jumta bijis uzrāpies, labojis vēl ko tur. ome vienu govi grib pārdot. kaķi arī jāpieskata. un suns, kurš pie telefona vien tusē... mīlu es viņus, ļoti, ļoti.

(2 jau tēloja | patēlosi?)

Comments:

From:[info]signe_melo
Date:8. Novembris 2007 - 15:26
(Link)
uuhh. Man ari patīk mana omīte. Jaukākais cilvēks pasaulē un vienmēr ir ko stāstīt par vistām, suni un āboliem utt. Ja aizbraucam ar draugu ciemos, tad atpakaļ tiekam ar kartupeļu maisu un pilnu bagāžnieku kompotiem :)
[User Picture]
From:[info]beatrixe
Date:8. Novembris 2007 - 16:34
(Link)
jā, mani ar ar tukšām rokām projām nekad nelaiž :) un pļāpāt pa telefonu vispār var stundām ilgi :)

> Go to Top
Sviesta Ciba