|
Oktobris 31., 2007
16:55 - skolotājas dienasgrāmata
|
Comments:
Var redzēt, ka tu strādā ar mīlestību! jebkurš cilvēks šo darbu nemaz nevarētu veikt. Tas ir tik jauki, ka ir tādi cilvēki, kas spēj to visu uztvert ar mīlestību. Es noteikti neezmu tas tips, es ar baltajām cībiņām un halātiņu mierīgi varētu iet uz Tvaika ielu 2..
Man šķiet, jā, ne tikai algas pielikumus, bet ordeņus un godu!
Ir rūti redzēt kā cilvēks jau no pirmās klases ta mokās un ja pašvaldība neveic savu darbu pienācīgi(visvairāk jau lauku rajonos), tad bērns mācās parastā vidusskolā, kaut gan viņš jau no dzimšanas nav vesels un nevar tikt līdzi mācībām. Ar mani pirmajā klasē sāka iet zēns, kurš tur arī 4 gadus mācījās, ielas bērns. Ne visiem tā veicas. Un dažkārt nākas padomāt, kurus var saukt par ielas bērniem - bērnus, kuri staiga apkārt pīpēdami, kaudamies un bastodami, vai tos kuri sēž uz ielas netīri un raudot lūdz naudu un, protams, aizejot mājās, viņiem māte atņem to naudu un nodzer atkal. Tas ir šausmīgi. Ir jau vēl mātes, kuras 10. grūtniecības nedēļā, kad bērnam attīstās smadzenes un nervu sistēma, lieto alkoholu un smēķē. Pēc tam nesaprot, kāpēc bērns ir atpalicis.
Ar cieņu,
paldies :)
ir ļoti ļoti daudz, kas pasaulē notiek šķērsām, diemžēl nav mūsu spēkos visiem palīdzēt un pasniegt roku pretī, bet ja kaut vienam no visa tā bara var ko labu izdarīt- arī tas ir vērtīgi... |
|
|
Sviesta Ciba |