|
|
|
Oktobris 15., 2014
13:21
es galīgi negribētu kļūt par paranoisku un psihopātisku māti, tāpēc tagad cenšos visu tā mierīgi, bet laikam jau nav tas gadījums. vakar bērns bija otro dienu pie jaunās aukles. kad pārnāca mājās, atklāju bērnam skrāpējumus uz kakla un lielākus nobrāzumus uz krūšu kurvja. es parasti rīkojos un tikai tad domāju, tad nu nolēmu nekur neskriet un netrakot, bet šodien tā mierīgi aprunāties. un ko nu. aukle samulsa un samelojās. es gan nedomāju, ka viņa ir vardarbīga pret bērniem un gan jau ka ir bijis tā, ka viņa nepamanīja vai laikus nenoreaģēja uz notikušo. jo mans bērns nav traks, viņš neārdās un mantu kastēm neuzbrūk kā ienaidniekiem. un līdz šim ir bijis tā, ka ja viņam ko atņem, viņš necīnās, bet iet pēc nākamās mantas, un no bumbas nevar dabūt tādus zilumus.
un tagad man jāizdomā, kā rīkoties tālāk. turpināt vērot šo aukli, jo visādi izdevīgi? un bērnam viņa it kā patika. meklēt citu īsti vairs nav laika, jo jau pēc nedēļas man jāatsāk strādāt. omes un opji mums nav variants. nestrādāt un turpināt vēl auklēt dēlu pašai arī nav variants, jo nevaru to izdarīt finansiāli. vēl ir Alise, bet Alise ir draugs un draugus īsti nevajadzētu pīt iekšā tādās aukļu būšanās. ehh. sūdu būšana.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |