Dzīves teātris - 27. Decembris 2012

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Decembris 27., 2012


00:46
paldies tam, kas vada manu prātu un lika Ziemassvētkus pavadīt ar ģimeni, kas man bezgala mīļa, kaut ne mana. paldies, ka lika man vakar no rīta apsēsties blakus mammai, ne manai, bet tuvai un bezgala mīļai. viņas trauslās, putna spārniem līdzīgās plaukstas ir pēdējās, ko no viņas atcerēšos un vienmēr glabāšu kā pašas dārgākās atmiņas. nāve nešķiro, atnāk un paņem pašus mīļākos.

(2 jau tēloja | patēlosi?)


Iepriekšējā diena [Arhivētais] Nākošā diena

> Go to Top
Sviesta Ciba