|
Decembris 27., 2012
beatrixe | 00:46 paldies tam, kas vada manu prātu un lika Ziemassvētkus pavadīt ar ģimeni, kas man bezgala mīļa, kaut ne mana. paldies, ka lika man vakar no rīta apsēsties blakus mammai, ne manai, bet tuvai un bezgala mīļai. viņas trauslās, putna spārniem līdzīgās plaukstas ir pēdējās, ko no viņas atcerēšos un vienmēr glabāšu kā pašas dārgākās atmiņas. nāve nešķiro, atnāk un paņem pašus mīļākos.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |