|
|
|
Maijs 6., 2011
15:38
zem manis dzīvo Anna Pavlovna, veca krievu tantīte. vienmēr laipna un sirsnīga. pie viņas ciemos nāk draudzene, kas divreiz sajaukusi stāvus un nejauši atnākusi pie manis. un tad dusmīga, domā, ka es Annu Pavlovnu esmu noslēpusi un negribu, lai viņas satiekas.
Anna jau cik gadus baro klaiņojošos kaķus, kas dzīvo pie mūsu mājas. vāra putras un katru vakaru ap astoņiem nes to visu kaķiem. viņai pašai arī ir kaķi, to var pateikt pēc neciešamās smakas, kas nāk no viņas dzīvokļa, bet tas mani netraucē.
vakar, kad nācu no veikala, satiku viņu kāpnēs. mēs satiekamies tikai kāpnēs un patiesībā esam pilnīgi sveši cilvēki, bet viņa ir mani aizkustinājusi. es neko par viņu nezinu un viņa par mani arī nē. un viņa mani saraudināja. viņas cilvēkmīlestība laikam ir neizmērojama. viņa uz mani tā mīļi paskatījās un pajautāja- miļenkaja, s taboi vsjo parjadok? ti takaja huģenkaja stala... viņa man atdeva atpakaļ kādu daļu no manas ticības labajam, šis vienkāršais cilvēks, ar savu labo sirdi. un man drusku kauns par sevi, ka esmu iekritusi sava egoisma lamatās un to vien varu, ka žēloties par to, ka neesmu šobrīd laimīga. ir daudz svarīgākas nodarbes par sevis žēlošanu. ir kas tāds, kas ir vairāk vērts par manu personu, un tas iedvesmo.
|
20:09 - DZĒRVE UN KRUPIS.
dzērve ir tā, kas gaisā parauta, trausla un vāra. dzērvei sirdī runā dzeja un pasaules sāpe. tāpēc viņa kliedz pavasaros. dzērvei rūp, lai visi, kas no viņas atkarīgi, būtu laimīgi. dzērvei ir milzum daudz dažādas domas galvā, kam ne vienmēr ir pamatojums un atrisinājums. dzērvei sāp pretimnācēja skumjais skats, dzērve ietiepīgi turas pie sāpīgām problēmām, kuras prasa risinājumu. un dzērve nesaprot, ka ne jau viss šai pasaulē ir no viņas atkarīgs. dzērve meklē sāpi, lai varētu kliegt.
krupis ir tas, kurš pamostas pēc pirmā īstā pavasara lietus. krupis ir no zemes nācis, raupjš un stiprs. krupim viss par visu ir skaidrs, viņam nevajag diskusijas, lai ko saprastu. krupis ir stabils, nekas viņu nespēj ietekmēt un viņš zin, ko grib. krupī ir brūnās zemes varenums un vienkāršība, viņš izlien no zemes, noskurinās, paskatās apkārt un noliek visu pa vietām. krupis zin, kur dzīvo miers.
es gaidu pirmo īsto pavasara negaisu, lai tie pērkoni dārd un zibeņi zibina. un noliek visu īstajās vietās. tā ar mani vienmēr ir pavasarī.
|
|
|