Dzīves teātris - 29. Septembris 2010

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Septembris 29., 2010


00:26
es esmu pieaudzis cilvēks, ar milzu pieredzi uz ragutiņām, ko vilkt pa bruģi sev līdz. man daudz no kā bail. no suņiem, kas sakož. no tramvajiem, kas sadeg. man bail no cilvēkiem, kas man melo un kam nevaru uzticēties, bet kurus ļoti mīlu. katras no šīm bailēm mani paralizē. es sastingstu un kļūstu par rīcībnespējīgu cilvēku. saka jau, ka bailēm vajag stāvēt pretī un ar to visu cīnīties. es nezinu, kā cīnīties ar mīlestību. es nezinu, kā stāvēt pretī meliem. visvairāk man bail no tā, ka zaudēšu prātu. kā var cīnīties ar to? tās ragutiņas vēl jo projām grab. tāpat kā pirms diviem, kā pirms pieciem un divpadsmit gadiem. ragutiņas velkas man līdzi un grab pa to bruģi, pa kuru es eju. kur tās atstāt? kā cīnīties ar to grūtumu, kas manī iekšā, bet ārā nenāk. kur ir tas mežs, kur slēpjas aizmirstība un jauna dzīve. es nezinu. kur ieraudzīt to gaismu, kur sajust drošību? kā mīlēt to, no kā tik ļoti bail?

(1 jau tēloja | patēlosi?)


Iepriekšējā diena [Arhivētais] Nākošā diena

> Go to Top
Sviesta Ciba