|
|
|
Jūnijs 29., 2006
11:36
bet vakar es biju Bernātos. fanatsķika. vispirms gājiens caur mežu, kur tikai priedes, mazi pīlādži, skudras un putni. neviena cilvēka un arī es pārvēršos par gaisu. pie jūras arī neviena cilvēka, ne pa labi, ne pa kreisi. un es kļūstu par gaisa un ūdens sajaukumu. smiltis karstas, karstas.. iebrienot jūrā šķiet, ka es kūpu. viļņi tādi, kas gāž no kājām, ūdenszāles maigi glāsta ādu un šļakatas paliek matos kā dimanta lāses. un bailes. man vienmēr ir bijis bail no ūdens, jo īpaši no jūras ūdens. bērnības trauma. bet vakar, ļaujot vaļu iztēlei, vakar man bija jo īpaši bail. ūdens dzidrs, bet jo dziļāk brien, jo grūtāk jūras dibenu saskatīt, un mana iztēle man saka priekšā, ka nupat nupat manu kāju sagrābs Neptūns, kāda greizsirdīga nāra vai kāds jūrā aizkavējies slīkonis. vienīgais pieturas punkts, balasts un bāka, tas mans zilais dvielis krastā, un brilles, kam stikli saulē pa laikam iemirdzas.
es visulaiku esmu brīnījusies par šausmenēm, nu kur tie scenāristi, režisori un mākslinieki ņem tādas idejas. bet tur arī ņem drošivienka, dzelmē. katrs savā veidā protams. ļaujot vaļu fantāzijai apvienojumā ar bailēm.
|
15:14
čurulācis gatavais, ne IPSec tunelis, nu!!! kā lai ar tādu strādā cilvēks, kam nestabila nervu sistēma?
|
15:58
ir tādas situācijas, kurās es kļūstu neiedomājami mīļa, laipna un sirsnīga. tās ir tās situācijas, kurās nākas satikties ar ļoti nelaipnu un burkšķošu apkalpojošo personālu. parasti tam ir rezultāts, un rezultāts ir tāds, kurš mani iepriecina, jo burkšķošais ir kļuvis smaidīgāks un laipnāks. un nepatīk man situācijas, kad cilvēki uzvelkas līdzi, kad sāk rāties, skaidroties un mācīt. jo tam parasti seko pretreakcija un sākas mazais kariņš.
|
20:08
bet piemēram, kur tie cilvēki rauj visus tos viedokļus par mani (vai dajebkuru citu cilvēku)? stereotipi? laika gaitā uzkrātās pieredzes izvemtie secinājumi? nu neesmu es tāda, kāda viņam šķietu, nu nē, nu! tas, ka man liela daļa draugu ir vīriešu, nebūt nenozīmē to, ka es ar viņiem guļu arī. mani vienkārši fascinē vīrieša prāts, man patīk, ka viņi nefantazē pārmēru un viss ar viņiem ir vienkārši. un dažreiz man vieglāk ir izrunāties ar vīrieti, kā ar sievieti, jo tur nav visu to "jo", "ja", "kāpēc" un "kolaitagaddaraviņšuzmanipaskatījās" divu stundu garumā. johambasā.
|
|
|