|
|
|
Jūnijs 29., 2006
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) beatrixe | 11:36
bet vakar es biju Bernātos. fanatsķika. vispirms gājiens caur mežu, kur tikai priedes, mazi pīlādži, skudras un putni. neviena cilvēka un arī es pārvēršos par gaisu. pie jūras arī neviena cilvēka, ne pa labi, ne pa kreisi. un es kļūstu par gaisa un ūdens sajaukumu. smiltis karstas, karstas.. iebrienot jūrā šķiet, ka es kūpu. viļņi tādi, kas gāž no kājām, ūdenszāles maigi glāsta ādu un šļakatas paliek matos kā dimanta lāses. un bailes. man vienmēr ir bijis bail no ūdens, jo īpaši no jūras ūdens. bērnības trauma. bet vakar, ļaujot vaļu iztēlei, vakar man bija jo īpaši bail. ūdens dzidrs, bet jo dziļāk brien, jo grūtāk jūras dibenu saskatīt, un mana iztēle man saka priekšā, ka nupat nupat manu kāju sagrābs Neptūns, kāda greizsirdīga nāra vai kāds jūrā aizkavējies slīkonis. vienīgais pieturas punkts, balasts un bāka, tas mans zilais dvielis krastā, un brilles, kam stikli saulē pa laikam iemirdzas.
es visulaiku esmu brīnījusies par šausmenēm, nu kur tie scenāristi, režisori un mākslinieki ņem tādas idejas. bet tur arī ņem drošivienka, dzelmē. katrs savā veidā protams. ļaujot vaļu fantāzijai apvienojumā ar bailēm.
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |