Dzīves teātris - 26. Novembris 2005

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Novembris 26., 2005


03:13
Nu, ja godīgi, tad man ir apnicis mētāties pa pasauli apkārt, kā tādam pazaudētam lietussargam. Nu cik tad var. Un jāaizmirst par zaudēto paradīzi. Un jāsāk viss no jauna gala. Jāmācās uzticēties vīriešiem, arī viņi ir cilvēki. Tikai cilvēki. Jāatver acis. Jāpieceļas. Jānoskurinās. Jābeidz sevi žēlot. Jāsāk sevi mīlēt. Jāaizmirst par bijušo. Nevajag salīdzināt. Nevajag. Pietiek. Un nevajag meklēt attaisnojumu tam, ka es nemāku dzīvot. Ir jāmācās no savām un citu kļūdām. Es atkal mācīšos mīlēt. Es centīšos nedomāt, bet just, sajust un izjust. Jā.

(5 jau tēloja | patēlosi?)

17:29
visi visi sargEņģeļi lai stāv man šonakt klāt. remisējošais dvēseles žņaudzējs ir atgriezies, lai atkal mēģinātu mani piebeigt. un kulminācijai virs manas galvas nupat sākās Rietumu centra 1 gada jubilejas uguņošana. šausminoši. kā 1905. gadā. visa aptiekas māja dreb.

(3 jau tēloja | patēlosi?)


Iepriekšējā diena [Arhivētais] Nākošā diena

> Go to Top
Sviesta Ciba