|
|
|
Oktobris 16., 2005
14:29 - beatrixes pārdomas par dzīvi kā tādu, un ko viņai tagad darīt, apzinoties kas ir kas
*izrādās, ka es daudzko varu norīt. un nemaz nevaikstoties un neizliekoties, tik dabīgi.
*valodas barjera traucē tikai verbālajai komunikācijai. ķermeniski tas pilnīgi nenozīmīgi.
*redzēs vai man patiks "man patīk ka meitene skumst"?
*šorīt brokastīs varēju dabūt omleti ar garnelēm (?), bet es atteicos. nav labi viskiju jaukt ar ko citu. tā vietā atnācu uz darbu.
*dažiem vīriešiem var uzticēties. dažiem citiem arī.
*bijušie mēdz atgriezties. ne jau pa vienam. pat divi uzreiz vienā naktī. un tad uzrodas viens iespējamais nākamais, un par bijušajiem nu i nafig nav jādomā.
*dažreiz ir labi nenakšņot mājās. bet biežāk tomēr ne.
*vispār kautkā gribas dzīvot. nē, nevis kautkā, bet dzīvot kā citādāk.
*man bija sasodīti smuki garie nagi. vakar viskijojot vienu esmu nolauzusi, tagad jālikvidē visi, bet žēl.
*velti atteicos tomēr no tās omletes. visu laiku zināju ka kautko gribu, nezināju tik ko, tagad zinu ka ēst.
*un gulēt arī gribu.
*ir labi pavadīt laiku kopā ar cilvēkiem, kas atšķiras no manis pašas un mana parastā izklaižu loka. izrādās, ka notiek arī citas lietas.
*tādi pīrāgi.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |