|
Oktobris 16., 2005
beatrixe | 14:29 - beatrixes pārdomas par dzīvi kā tādu, un ko viņai tagad darīt, apzinoties kas ir kas *izrādās, ka es daudzko varu norīt. un nemaz nevaikstoties un neizliekoties, tik dabīgi. *valodas barjera traucē tikai verbālajai komunikācijai. ķermeniski tas pilnīgi nenozīmīgi. *redzēs vai man patiks "man patīk ka meitene skumst"? *šorīt brokastīs varēju dabūt omleti ar garnelēm (?), bet es atteicos. nav labi viskiju jaukt ar ko citu. tā vietā atnācu uz darbu. *dažiem vīriešiem var uzticēties. dažiem citiem arī. *bijušie mēdz atgriezties. ne jau pa vienam. pat divi uzreiz vienā naktī. un tad uzrodas viens iespējamais nākamais, un par bijušajiem nu i nafig nav jādomā. *dažreiz ir labi nenakšņot mājās. bet biežāk tomēr ne. *vispār kautkā gribas dzīvot. nē, nevis kautkā, bet dzīvot kā citādāk. *man bija sasodīti smuki garie nagi. vakar viskijojot vienu esmu nolauzusi, tagad jālikvidē visi, bet žēl. *velti atteicos tomēr no tās omletes. visu laiku zināju ka kautko gribu, nezināju tik ko, tagad zinu ka ēst. *un gulēt arī gribu. *ir labi pavadīt laiku kopā ar cilvēkiem, kas atšķiras no manis pašas un mana parastā izklaižu loka. izrādās, ka notiek arī citas lietas. *tādi pīrāgi.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |