efendi , šis būs veltījums Tev, jo īpaši

lai rīt nav jāgarlaikojas.

pie Tevis nekomentēšos, briesmīgi daudz esi saatskaņojusi, bet nu labi labi labi:)

Eihe bija ... nu, Tu jau zini, ja! paldies, ka piezvanīji, nācu uz aptieku, pa ceļam vēlreiz redzēju (bez brillēm un tālumā)!

vēl bij jāpieraksta par uzi, ko es nejauši par juzi nosaucu... piedošanu..

par to latvieša cilvēka skopumu ar bij jāpieraksta, tas ir tas skopums, kas liek izēst/ izdzert visus traukus, kaut gan nu nemaz negaršo.

jā, mans viens skolas bērns mani šodien nejauši par tēti nosauca, zīmēja, zīmēja, tad pēkšņi izsaucās "tēti, nāc paskaties!". visādi bij mani saukuši, bet par tēti...

vēl es brilles pazaudēju (dārgas un foršas, un daudzveidīgi pielietojamas bij), to es sev nevarēšu kādu laiku piedot. aizvakar skolā vēl bija, kad pārnācu mājās, vairs nebija. ehhh...

labi, pauze, tagad es vēl drusku padomāšu, varbūt vēl ko ierakstīšu.

vispār jau tāds tukšums galvā. visu dienu tu cilvēks esi runājis, runājis, šo to mācījis, nez vai iemācījis. šaubījies, kļūdījies, pierādījis, saņēmis komplimentus, izteicis kritiku. balss ir pazudusi, izdzēru tēju ar efendi (es jau otro reizi Tevi pieminu, pamanīji), bij labi, tagad atkal nav (balss), labi gan vēl ir. vispār es kā tāds rausis sēžu un smaidu, esu apmierināts ar dzīvi. problēmas kā jūrja (naudas nav, darba daudz, laika nav, noklonējis mani ar vēl neviens nav, žēl). mana vecmāmiņa ielikta slimnīcā, aizbraukt pie viņas nevaru, jo tas briesmīgi tālu, un man darbā jābūt. jūtos kā tāds nepateicīgs radījums. bet viņai esot jau labāk, man arī līdz ar to kļūst labāk. Osītis solīja uz Ziemusvētkiem atbraukt. ceru, ka nepievils un tiešām atbrauks. raudamās iesnas nāk virsū, degunā smērējamās zālītes jau iepirktas, esmu tam gatava. brīnumi notiek. un nenotiek, kā kuru reizi.