vispār jau tāds tukšums galvā. visu dienu tu cilvēks esi runājis, runājis, šo to mācījis, nez vai iemācījis. šaubījies, kļūdījies, pierādījis, saņēmis komplimentus, izteicis kritiku. balss ir pazudusi, izdzēru tēju ar efendi (es jau otro reizi Tevi pieminu, pamanīji), bij labi, tagad atkal nav (balss), labi gan vēl ir. vispār es kā tāds rausis sēžu un smaidu, esu apmierināts ar dzīvi. problēmas kā jūrja (naudas nav, darba daudz, laika nav, noklonējis mani ar vēl neviens nav, žēl). mana vecmāmiņa ielikta slimnīcā, aizbraukt pie viņas nevaru, jo tas briesmīgi tālu, un man darbā jābūt. jūtos kā tāds nepateicīgs radījums. bet viņai esot jau labāk, man arī līdz ar to kļūst labāk. Osītis solīja uz Ziemusvētkiem atbraukt. ceru, ka nepievils un tiešām atbrauks. raudamās iesnas nāk virsū, degunā smērējamās zālītes jau iepirktas, esmu tam gatava. brīnumi notiek. un nenotiek, kā kuru reizi.