|
|
|
Jūlijs 22., 2005
09:16
pa nakti sēdēju un blenzu uz smuko mēnesi, kas ikpalaikam mani aplaimoja caur lietusmākoņiem. smuks tāds bija, acis bišk žilba, tāds dzeltens un gaišs. tagad vēl acu priekšā rēgojas, gluži kā pēc tam, kad esi uz spuldzīti blenzis:) man tagad ir mēnessdūriens, nevaru iznākt ārā no turienes, kur šonakt iegāju, velti es neklausīju vecmāmiņu, kad viņa man mācīja: "neblenz meitiņ uz mēnesi, tas tevi uzraus augšā pie sevis!"
|
15:43
nu, atliek tikai bremzes drusku palaist brīvāk, lai elles vārti būtu vaļā.
ragi, nagi, aste- darbam gals, nedēļas nogale klāt
jāuzvelk kas sarkans un dodos visiem parādīt (uz ko es esmu spējīga)!
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |