|
Jūlijs 22., 2005
beatrixe | 09:16 pa nakti sēdēju un blenzu uz smuko mēnesi, kas ikpalaikam mani aplaimoja caur lietusmākoņiem. smuks tāds bija, acis bišk žilba, tāds dzeltens un gaišs. tagad vēl acu priekšā rēgojas, gluži kā pēc tam, kad esi uz spuldzīti blenzis:) man tagad ir mēnessdūriens, nevaru iznākt ārā no turienes, kur šonakt iegāju, velti es neklausīju vecmāmiņu, kad viņa man mācīja: "neblenz meitiņ uz mēnesi, tas tevi uzraus augšā pie sevis!"
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |