kā raksta Antons Kreics -
Es važās kalts ar savu laiku,
Un aizbēgt nevēlos nekur,
Ne pagātnē, kas tumsā tīta,
Ne dienā, kura ausīs rītā.

Es gribu savu laiku dzīvot,
Un laika saldās važas just.
Jo tikai savu laiku mīlot,
Sirds laimē pukstēt nepiekūst.

(Reply to this) (Thread)

labs tev tas Antons, patiesi labs.

(Reply to this) (Parent)