|
Augusts 21., 2007
13:17 dakter, palīgā!!! man kas nav lāgā ar hormoniem, ceru, ka tas ir ārstējams. iedomājies, pēdējo nedēļu mani vajā prieks par tādām lietām, kā ēst gatavošana, veļas mazgāšana un gludināšana (!), un tad vēl parādījusies vēlme valkāt kleitas un svārkus un cakainas blūzītes un kurpes ar papēžiem (par laimi no tā esmu pasargāta, jo man tādu vienkārši nav). jādomā, ka šī sērga ir apturama, citādi cauri ir ar tipisko beatrixi, mani uz ielas vairs neatpazīs un draugi neķiķinās vairs kā parasti...
|
Comments:
ir jau ir forši, tiesa!!! bet tas ir man ļoti neraksturīgi, es īstenībā līdz šim esmu bijis pavisam cits cilvēks, jādomā ka pāries :)
draugi ķiķinās pat ja tu pliks pa liepāju staigāsi
vai ar sarkanām lūpām uzkrāsotām
vai arī tomēr uz tiem desmit centimetru papēžiem
gribēju teikt, mēs visi esam varonīgi un varam daudz ko izturēt.
ko tik visu man vaidzēs darīt draugu pēc :) bet es ar prieku, ar prieku!!!!
jā, visvaronīgākie visvarošie izturētāji!!! jē, es par jums lepojos :)
šis būtu visķiķīgākais, es takš ar tādām nemaz nemāku iet, un tad mans augums būtu vēlpietam tuvu pie diviem metriem :)
ja uzkrāsos lūpas uz pieres, piemēram :)
vot šitais gan nebūs ķiķīgi, tas varētu būt apgrūtinoši (paiet)
par to es nešaubos, ka ķiķinās... un ķiķinās ne tikai draugi, bet arī svešie :)
nu ja, ta ka nav par ko uztraukties |
|
|
Sviesta Ciba |