|
Jūlijs 27., 2006
14:06 diez kas mani iemācīja melot?
|
Comments:
tikai nedaudz. par tādām nesvarīgākām lietām. lielākoties jau meloju pati sev, par to ka viss labi, ka nav jau svarīgi, ka... tāda nevēlēšanās pieņemt lietas tādas, kādas tās ir. droši vien, ka dzīve. tā vienkāršāk.
Par to melošanu sev. Neesmu nekāda dzīvesgudrā večiņa, bet kaut kā ir izveidojusies pārliecība, ka gandrīz viss šajā dzīvē ir saistīts ar paša attieksmi pret lietām. Vienu un to pašu notikumu var uztvert gan kā mācību un ceļu uz kaut ko jaunu, gan kā lielu traģēdiju un kapakmeni. Tāpēc varbūt šad tad ir svētīgi "melot" sev, ka viss kārtībā, lai dzīve nepārvērtos par nebeidzamu pelnu kaisīšanu uz galvas.
jā, Tev taisnība, laiku pa laikam vajag gan, citādi varētu attapties kā pelnrušķīte, tikai bez labās fejas un visa pārējā, kas viņai piederas un palīdz. šķiet, atvaļinājums pārāk garš, pārāk daudz brīva laika funktierēšanai un analizēšanai :( |
|
|
Sviesta Ciba |