|
Jūnijs 26., 2006
09:19 tas ir tik dīvaini, tik fantastiski reizē, tas, kā mans prāts mainās līdzi notikumiem. sēžu un smaidu. esmu agrais putniņš atnākusi darbā, man ir bijis fantastiks piedzīvojums un neaizmirstama nakts. un klusums. tik daudz klusuma, ka beidzot sadzirdēju savu sirdi.
|
Comments:
čau :) es sēžu darbā un brīnos, kur palikušas pļavas un knauši, suņi un lopi, kur palikušas smiltis un jūra un svelošais dekoltē un kas tie pa tirliņiem uzvalkos te nēsājas
čau :) tas varētu šokēt, jā gan!!! a es te sēžu un klausos visas savas mīļās kolēģes- bābiņas mīļās.
bet zini, man Tevis šausmīgi pietrūka!!!!!
man vislaik atmiņā tas foršais vakars fonteinā ar hospitāļiem...
mierīgi. neko nejāņoju, dzīvojos pa māju, biju drusku ciemos, ar Jāni apciemojām Kristīni un Jāni, tad vakarā drusku aizbraucu uz vienu tusiņu Bernātos, bet man bij nepatika pret visu, un es braucu mājās.... tādi jāņi.
galvenais, ka bij kāds jānis :)
ai, bij forši :) es dziedāju karaoki pilnīgi :)
to gan es gribētu redzēt!
nebij tač tik traki? es vēljoprojām atceros to dziedājumu pa rādiō SWH, man patika! |
|
|
Sviesta Ciba |