Dzīves teātris -

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Jūnijs 18., 2006

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
16:34
bet vispār, tā jau tai lielajā dzīvē ir, viss plūst, brīžam sabangojas, kautkas mainās, citas lietas uznāk, citas pāriet, kam mainās kvalitāte, kam kvantitāte, atsākt vieglāk, kā atmest. piedzīvojumu kārei mainās apjoms, tusiņu lauva arvien biežāk lien migā, arvien grūtāk rast adrenalīnu, jo tik daudz visa kā jau bijis. nezinu, man tāda pusmūža identitātes krīze uznākusi, dīvaini tā, tādam lauku puķu bērnam dzīvot pilsētā. pie omes kartupeļu vagā dzīve daudz vienkāršāka, tur es zinu, kas es esmu un kā man būt, tur viegli saskatāms sākums un gals, dzīve tāda sistematizēta, viens posms, tam seko nākamais, tā cikliski un ritmiski, tur tu jūti, kā zeme elpo un mežs ar tevi runā. bet te, savā piektajā stāvā, uz palodzes, te es bieži apjūku. gar logu viss zib, cilvēki steidzas, plātās un žestikulē, vakarā neviens nesēž pie mājas uz soliņa, ar nogurušu, toties mierīgu seju, te neviens rokas mierīgi klēpī netur, te rokās ir dažādi priekšmeti un vielas, te es apreibstu, zūd mans skaidrais prāts, tādas galējas emocijas, eiforija un apjukums, te ir daudz balsu, citas kliedzošas, spiedzošās, citas zemas, tādas basīgas un pavedinošas, grūti izšķirties uz kuru pusi iet, kam sekot, kam pretoties. un kam uzticēties.

(2 jau tēloja | patēlosi?)

Comments:

[User Picture]
From:[info]siltavieta
Date:26. Jūnijs 2006 - 10:08
(Link)
eu eu, es zinu, kam ir tā spiedzošā balss :)))
[User Picture]
From:[info]beatrixe
Date:26. Jūnijs 2006 - 11:24
(Link)
khhh, jā:)

> Go to Top
Sviesta Ciba