Beatriche

Izplūdu asarās, kā ilgojos pēc Viņa. Kāpēc reizēm prāts nespēj saprast elementāras lietas, ka ir notikumi, kas vairāk nenotiks?! Ir lietas, kuras vairs nav vērts gaidīt notiekam. Ir cilvēki, kuri aiziet, iziet no mūsu dzīvēm. Kāpēc viņi ir paslēpušies un aizķērušies mūsu sirdīs?! Tas nav godīgi. Man dzīve šķiet nežēlīga, kaut vārdos vienmēr apstiprinu, cik skaista, burvīga, labiem pārsteigumiem bagāta, mirdzošiem notikumiem pārpilna tā ir.
Rokas nolaižas. Asaras žūst. Bet acis ilgojos Kādu ieraudzīt.

Svece smaržo pēc kanēļa. Skatos liesmā, skatos uz koši sarkano svečturi un domāju, ka sarkanie lakotie nadziņi mani uzmundrinās. Kļūdījos. Patīk, bet tas šoreiz nepalīdz.