Sudraba skaņa.

April 14th, 2013

02:55 pm

Atkal ievibrējies nemiers. Trūkst saules. Vakar bija briesmīga diena. Nekas nebija ieplānots, nekas netika gaidīts, bet vakaram tuvojoties pārņēma niemitīgi pieaugoša sajūta, ka kaut kas nav noticis, kaut kas palaists garām.

03:02 pm

Man patīk cilvēki, kas jau piektdienas pēcpusdienā var nesteidzīgi soļot, tikties, pūlcēties, lai priecātos par darba nedēļas noslēgumu. Es piektdienas vakaros uzskavējos skoliņā cīnoties ar naglām, knaiblēm, smadzenes degradējošiem šķīdinātājiem u.c. izklaidējošām lietiņām. Pēcāk tikai inerces grūsta spēju nokļūt līdz mājām, lai noģērbtos un aizmigtu.

07:04 pm

Jau otro dienu ir nenormālas dusmas. Viss aizkaitina, saniko tā, ka rokas trīc. Iemesla nav un objekta pār kuru to visu izgāst arī ne.

Man riebjas valsts iestādes, kurās strādā vecas dūras, kurām smadzenes aptaukojušās tik ļoti, ka viņas nejēdz izdarīt pat simto daļu no saviem tiešajiem pienākumiem. Un tā bezkaunība! Vienšūnis, kas par vali izliekas.
Powered by Sviesta Ciba