Sudraba skaņa.

Atkārtošos, bet ir sasodīti auksts, laikam sekas pēc izbrauciena ar laivu, jo tonakt pārsalu, agrāk man nekad tā nesala. Un vēl es paspēju jau nokrist, pat divreiz.

Bet es kā kārtīga mātes meita nedēļas nogalē biju skolā. Tas gan neliedz vakar pievienoties otrās dienas baļļukam. Vispār jautri. Un manī nav nemazākā kripatiņa nožēlas par visu to laiku, ko esmu nozagusi skolai, lai laiskotos pilnīgā bezatbildībā un bezrūpībā, jo šie nu ir dzīves labākie gadi, kad tad vēl tā varēs atļauties. Ir absolūti vienalga, ko citi spriež, domā, nedomā. Pie velna visus, man viss ir labi!

P. S. Esmu atsākusi klausīties radio un brīnumainā kārtā tas uzlabo omu, aiztaupot visas smagās domas, kas parast slīd līdzi pašas izvēlētajām dziesmām, jo vienmēr tur iespētas, kas dārgs, nozīmīgs, skumjš vai vienkārši atstājams pagātnē..