08:59 pmŠorīt aizejot, vēl niebiju pa pakaļu dabūjusi ar dzīvokļa durvīm, kad sāku rīstīties un asaras rīt. Un tā visu dienu. Vienīgi skolā spēju saņemties, kaut visas iekšas čokurā rauj. Viss būtu krietni vieglāk, ja viņas prastu smieties un jokot. Man pietrūkst elementāras jautrības. Riebj' tā pliekanība, tukšums, neatcirstās piezīmes un izteikumi. Viss, ko varu sagaidīt ir lielas acis un šaūsmināšanā par manu skarbumu. Bļin, bet tā ir patiesība par kuru tikai un vienīgi var pasmieties. Tik daudz ko vēl teikt..
|
