11:07 am
Iestigusi frustrācijā dzeru pelēku mežģiņu tēju, kuras augsne bijusi aiz spītības sasprēgājusi koka miza, kuru mīdījuši miljoniem posmkāji, atstājot kartes ar enigmātskiem krustiem. Vējš un akmens sula sadiegusi pasaules rūgtumu izkaltušās dzīvībās.
|
Sudraba skaņa.
March 15th, 2010
11:29 amNo rītiem iegremdēju pirkstu galus apaļa akvārija dzidrajā ūdeni un sagrābju sauju sīku varavīksnes krāsā zivtiņas. Dzerot aukstu tēju ar sausā ledus tvaikiem, noriju dzīvas, tās skābekli nes no plaušām uz sirdi, pa asinsvadiem līdz smadzenēm, tā, lai katra šūna tiktu noskūpstīta.Samirkšķinu acis un plaukstā guļ tabletes, ko pirms ievelku nākamo dūmu, jānorij, uzdzerot melnu kafiju. |
Powered by Sviesta Ciba