Sudraba skaņa.

March 2nd, 2010

03:17 pm

Mani fascinē tie, kas apgalvo, ka mācās vai apgūst “dzīves skolu”. Manuprāt, apziņa, ka šādu “skolu” iziet katrs vienšūnas organisms uz šīs planētas, diez ko neglaimo, bet jā... lai sasniegtu smēķējošas šimpanzes attīstības līmeni ir ko nopūlēties.
Vai tad nebūtu vērts kaut nedaudz pacensties un sasniegt ko vairāk par savu eksistenci, kaut vai apgalvojot, ka neesam liekami vienā plauktiņā ar medūzām vai ķērpjiem.?

03:22 pm

Drīz putni sāks vīt ligzdas no kabeļos pakārtajām domām, nāks dzīvot kaimiņos, laipni aizņemties krūzīti cukura un cienāties ar svešu maizi.

klusām

03:26 pm - “Ceļš uz elli ir bruģēts ar nenopirktiem suņu izbāzeņiem”.

Klāt ir pavasaris, un Rīga izskatās pēc svalkas. Rodas sajūta, ka pilsētas patiesie saimnieki ir ministru kabineta pakājē gulošie bomži un bezdarbnieki, nevis smalkos uzvalciņos tērptie deputāti. Visas ziemas sniegā sirsnīgi uzkrātās un apslēptās “bagātības” , šķiet, vienmērīgi noklāj visu pilsētas teritoriju. Visās malās vienas vienīgas suņu kakas, izsmēķi un plastikāta izstrādājumi. Man ir pretīgi, bet vēl jo vairāk - kauns par manu pilsētu.

P. S. Jāuzteic jaunais PR gājiens no bomžu-bezdarbnieku pulciņa. Kapu kopiņas izskatās varen’ piemīlīgi, gaišie krusti gan nedaudz “ož” pēc ebreju kapiem, bet tā tāda sīka nepilnība.

Previous Day - Next Day