Sudraba skaņa.

February 12th, 2010

11:12 am

Kaitina sabiedriskajās vietās tie daudzie pārmetumu pilnie skatieni, kas pielieti pilni ar naidu un nepatiku. Tomēr, tiesības sūdzēties man nepienākas, jo ticu, ka mans pārgrieztais ģīmis un sašķobītās grimases, kad klusībā pie sevis tiesāju citus tikai par to, ka viņi ir un es viņus redzu, ir vēl nepatīkamākas un vēl vairāk nelabumu izraisošas. Un ja labi padomā, tad tas bija parasts no dzīves pārguruša, sadzīves un ikdienas problēmu pārņemta, vientuļa tantuka skatiens. Jaukākais, ko tādu cilvēku labā var darīt – ļaut sevi nopētīt no galvas līdz kājām, ieskatīties acīs un uzsmaidīt košu smaidu. Bet, ja vēl padomā, tad tas ir riebīgākais, ko darīt, jo kārtīgs cilvēks sakaunētos par savu rīcību, vismaz es noteikti, jā.

11:35 am

Prieka vēsts ir tā, ka tuvojas pavasaris. Ziemas nogurdinātajās neizteiksmīgi pelēkajās acīs pa vienai vien sāk aizšķilties zilas dzirkstelītes, un ar katru saules staru tās kļūst arvien vairāk.

12:25 pm

 

Dumjā videospēļu mūzika nedēļas garumā kairina ausis, pārbauda smadzeņu šūnu izturību un veldzē sirds neizprotamās vēlmes. Crystal Castles sintētika, dermatīns un plastmasa spīguļi ideāli piedien videi, kurā tik nedabīgi un neērti jūtos.

Powered by Sviesta Ciba